Varšava

Warszawa
valsts galvaspilsēta
vojevodistes centrs

Iedzīvotāji (2005)

1 651 676
2 400 000 (aglom.)

Pilsēta

no ? gada

Vojevodiste

Mazovijas

Apriņķis

pilsēta ar apriņķa tiesībām

Mājaslapa

um.warszawa.pl

UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā

no 1980.gada

Wikimedia Commons ir pieejami multimediju faili par šo tēmu. Skat.:

Varšava

Varšava (Warszawa) - Polijas galvaspilsēta (no 1596.gada), lielākais ekonomikas un izglītības centrs valstī. Atrodas pie Vislas upes. Pilsētā 66 augstskolas un vairāk kā 30 teātri.

Satura rādītājs

[izmainīt šo sadaļu] Hronoloģija

13.gs - Varšava ir mazs zvejnieku ciematiņš.

14.gs - viena no Mazovijas hercoga pilsētiņām.

1572.g - Varšavas konfederācija - Polijas augstmaņu līgums par reliģisko toleranci.

1596.g - karalis Sigismunds III Vāsa pārceļ galvaspilsētu no Krakovas uz Varšavu.

1794.g - Pragas slaktiņš.

1795.g - Varšavu anektē Prūsija un tā kļūst par Jaunās Austrumprūsijas (Neu-Ostpreussen) provinces galvaspilsētu.

1807.g - Napoleons ieņem Varšavu un tā kļūst par Varšavas hercogistes galvaspilsētu.

no 1815.gada - Varšava ir Kongresa Polijas galvaspilsēta.

1830.gads - Varšavā sākas Novembra sacelšanās.

1918.gads - Varšava kļūst par neatkarīgās Polijas galvaspilsētu.

1920.gads - Kauja par Varšavu 1920.gadā.

1939.gada 1.septembris - sākas 2.pasaules karš. Luftwaffe bombardē Varšavu.

1939.gada 8. līdz 28.septembris - Kauja par Varšavu 1939.gadā.

no 1939.gada - Varšava ir ģenerālgubernatūras sastāvā.

no 1943.gada 18.janvāra līdz 16.maijam - Varšavas geto sacelšanās.

Tirgus laukums Varšavas vecpilsētā

no 1944.gada 1.augusta līdz 2.oktobrim - Varšavas sacelšanās.

1944.gads oktobris - Padomju armija ienāk gandrīz pilnīgi nopostītā pilsētā.

1945.gads - notiek diskusijas par to, ka Varšava ir tā nopostīta, ka to nav vērts atjaunot.

pēckara gadi - pilsēta tiek atjaunota. Neliela daļa no Varšavas vecpilsētas tiek restaurēta, tomēr lielu daļu no pilsētas apbūvē ar neizteiksmīgām celtnēm.

1995.gads - atklāj Varšavas metro.

[izmainīt šo sadaļu] Varšavas centrs - UNESCO pasaules mantojuma sarakstā

1980.gadā Varšavas centru iekļāva UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā.

Varšava iekļauta sarakstā, jo:

1944.gada augustā, Varšavas sacelšanās laikā, vairāk kā 85% no Varšavas vēsturiskā centra tika nopostīti. Pēc kara liela daļa no vecpilsētas tika pedantiski atjaunota. Šodien vecpilsēta ir lielisks paraugs vispārīgai vēsturisko celtņu (no XII.gs līdz XX.gs) rekonstrukcijai no drupām.

[izmainīt šo sadaļu] Cilvēki

Varšavā dzimuši:

Kšistofs Kamils Bačiņskis (Krzysztof Kamil Baczyński, 1921 - 1944) - dzejnieks
Vladislavs Bartoševskis (Władysław Bartoszewski, 1922 - ) - politiķis un vēsturnieks
Zbigņevs Bžezinskis (Zbigniew Brzezinski, 1928 - ) - ASV valstsvīrs un politologs.
Juliāns Fontana (Julian Fontana, 1810 - 1869) - pianists
Agneška Holanda (Agnieszka Holland, 1948 - ) - kinorežisore
Jaroslavs Kačiņskis (Jarosław Kaczyński, 1949 - ) - politiķis
Lech Kačiņskis (Lech Kaczyński, 1949 - ) - politiķis
Jaceks Kačmarskis (Jacek Kaczmarski, 1957 - 2004) - dziedātājs
Kšištofs Kesļovskis (Krzysztof Kieślowski, 1941 - 1996) - kinorežisors
Marija Kirī (Maria Skłodowska-Curie, 1867 - 1934) - fiziķe
Janušs Korčaks (Janusz Korczak, 1878 - 1942) - pedagogs
Milica Korjusa (Miliza Korjus, 1909 - 1980) - dziedātāja un aktrise
Rišards Kukliņskis (Ryszard Kukliński, 1930 - 2004) - CIP spiegs
Vitolds Lutoslavskis (Witold Lutosławski, 1913 - 1994) - komponists
Osips Mandelštams (Осип Эмильевич Мандельштам, 1891 - 1938) - krievu dzejnieks
Adams Mihniks (Adam Michnik, 1946 - ) - publicists un politiķis
Vaclavs Serpiņskis (Wacław Sierpiński, 1882 - 1969) - matemātiķis
Šimons Vinavers (Szymon Winawer, 1838 - 1919) - šahists
Staņislavs Ignācs Vitkevičs (Stanisław Ignacy Witkiewicz, 1885 - 1939) - rakstnieks
Mihals Ževlakovs (Michał Żewłakow, 1976 - ) - futbolists