Londona

London

Iedzīvotāji (2005)	7 489 022 ap 12 524 316 (aglom.)
Dibināta	ap 43.g
Citi nosaukumi	Londinium (Senās Romas laikos) Londres (franču) Llundain (velsiešu) Londra (itāļu)
valsts daļa	Anglija
reģions	Lielā Londona (angļu: Greater London)
Mājaslapa	www.london.gov.uk

Londona (angļu: London) ir Apvienotās Karalistes galvaspilsēta pie Temzas upes Anglijas dienvidaustrumos. Ar vairāk nekā septiņiem miljoniem iedzīvotāju tā ir trešā lielākā pilsēta Eiropā (pēc Maskavas un Stambulas). Jau vairākus gadsimtus Londona ir viens no svarīgākajiem pasaules tirdzniecības, finanšu, politikas un kultūras centriem. Londonā saražo 17% no Lielbritānijas IKP.

[izmainīt šo sadaļu] Vēsture

Londonu ir dibinājuši romieši ap 43. gadu, kad imperators Klaudijs iebruka Britānijas salā. Pilsētas romiešu nosaukums bija Londinium, un nosaukuma izcelsme ir neskaidra. Pēc kāda laika Londona kļuva par romiešu Britānijas provinces galvaspilsētu (pirmā galvaspilsēta bija Kolčestera). Ap 410. gadu romiešu vara beidzās, jo leģioni tika evakuēti no Britānijas, un pilsoņiem pašiem bija jāaizstāvas pret iebrucējiem. Ap V gs vidu Londona faktiski beidza pastāvēt, jo to bija pametuši iedzīvotāji.

Pēc 150 gadiem iedzīvotāji atgriezās, šoreiz tie bija anglosakši, kuri bija sapratuši pilsētas novietojuma izdevīgumu. Tomēr līdz pat XII gs Londona nebija Anglijas galvaspilsēta (tā bija - Vinčestera), kaut arī Londona kopā ar Vestminsteru veidoja Anglijas lielāko pilsētu.

Drīz pēc tam, kad Viljams Iekarotājs pakļāva Angliju, Londona kļuva par Anglijas galvaspilsētu, un pilsēta sāka attīstīties visai strauji. 1381. gadā Vota Tailera sacelšanās dalībnieki ieņēma pilsētu.

Tjudoru laikā pilsēta vienmērīgi attīstījās, kļūstot par ievērojamu tirdzniecības centru ar Levanti un Krieviju. Reformācija Londonā pagāja salīdzinoši mierīgi, karalim izdodot rīkojumu, ka visa katoļu baznīcas manta pieder karalim (tajā laikā vairāk kā puse no Londonas ēkām bija klosteri, baznīcas un citas reliģiskas celtnes). XVI gs. beigās Londonā darbojās Viljams Šekspīrs.

1642. gadā, sākoties Anglijas pilsoņu karam, Londonas pilsēta bija parlamenta aizstāvju pusē. 1666. gadā notika Londonas Lielais ugunsgrāks, kurš nopostīja 60% no pilsētas. Turpmāko 10 gadu laikā pilsēta tika atjaunota Kristofera Rena vadībā, un šis arhitekts lielā mēra nosaka pilsētas vecās daļas "seju" arī mūsdienās.

XVII gs. beigās Londona kļūst par pasaules finanšu centru, nodibinoties Bank of England, Lloyd's of London un British East India Company.

Londonai kļūstot par Britu impērijas centru, tās lielums un ietekme pieauga vairākkārt, XIX gs. sākuma Londona kļūst par lielāko pilsētu pasaulē. Rūpniecības revolūcija vēl vairāk paātrināja pilsētas izaugsmi. 1863. gadā Londonā tika atklāts pasaulē pirmais metro.

1939. gadā Londonas iedzīvotāju skaits sasniedza 8,6 miljonus (mūsdienās tas ir mazāks). Tā kā dzīvokļu apkurei izmantoja ogles, viena no pilsētas vizītkartēm bija Londonas migla, īstenībā - smogs.

Otrā pasaules kara laikā Londonu bombardēja vācu aviācija, un bojā gāja ap 35 000 iedzīvotāju. 1948. gadā Londonā notika Olimpiskās spēles (2012. gadā Londonā atkal būs Olimpiāde).

No 70-ajiem līdz 90-ajiem gadiem Londonā notika vairāki Īru republikāņu armijas kaujinieku terorisma akti, bet 2005. gada 7. jūlijā notika vairāki islāmistu terorakti Londonas metro un autobusā.

[izmainīt šo sadaļu] Ģeogrāfija

Londona ir sadalīta 33 administratīvajos rajonos, ko sauc par "ciemiem" (angļu: borough). Šie rajoni ir izveidojušies no vēsturiskajām Londonas piepilsētām. 21 no tām ietilpst tā saucamajā "Iekšpilsētā" (angļu: Inner London) vai vienkārši Londonā, bet pārējās veido tā saucamo "Lielo Londonu" (angļu: Greater London).

Sitija ir rajons, kas ietver sevī agrāko viduslaiku Londonu (nosaukums "Sitija" (angļu: City) nozīmē "pilsēta", tātad pati Londonas pilsēta). Vistūvākā Londonai apdzīvotā vieta tolaik bija Vestminsteras pilsēta, kas ar laiku saplūda ar pašu Londonu un tagad veido Londonas rajonu ar šādu pašu nosaukumu (angļu: City of Westmister). Gadsimtu gaitā, Londonai izplešoties, arvien vairāk apdzīvotu vietu tika iekļautas pilsētā.

Londonas iedzīvotāju skaita izmaiņas

[izmainīt šo sadaļu] Londonas administratīvo rajonu uzskaitījums

Sitija † Vestminsteras pilsēta Kensingtona un Čelsija Hammersmita un Fulema Vandsvorta Lambeta Soutvarka Hamleta tornis Hakneja Aislingtona Kamdena Brenta Īlinga Haunslova Ričmonda Kingstona pie Temzas Mertona		Sattona Kroidona Bromleja Levišama Grīniča Bekslija Haveringa Barkinga un Dadženhama Redbridža Ņūhama Valtama Mežs Harindžeja Anfīlda Barneta Harrova Hillingdona
† Vēsturiskā Londona (netiek saukta par ciemu (borough), bet gan par Londonas pilsētu)

[izmainīt šo sadaļu] Londonas klimats

[izmainīt šo sadaļu] Ievērojamākās vietas

Parlamenta ēka un Big Bens

• Parlamenta ēka (iesk. Big Benu)
• Vestminsteras abatija
• Bekingemas pils
• Tauers
• Tauera tilts
• Sv. Pāvila katedrāle
• Trafalgāra laukums
• Grīničas observatorija
• Šekspīra teātris
• Alberta halle
• Britu muzejs
• Dabiskās vēstures muzejs
• Šerloka Holmsa muzejs
• Vaska figūru muzejs
• "Londonas acs"
• Vinzoras pils (piepilsētā)

[izmainīt šo sadaļu] Sports

[izmainīt šo sadaļu] Olimpiskās spēles

Londona divreiz (1908. un 1948. gadā) ir organizējusi Olimpiskās spēles. Tagad Londona gatavojas kļūt par pirmo pilsētu, kas to izdarījusi 3 reizes - Londona organizēs arī 2012. gada Vasaras Olimpiskās spēles.

[izmainīt šo sadaļu] Futbols

Londonas futbola klubu atrašanās vietas Londonā. Sarkanā krāsā ir Premjerlīgas futbola klubi, zilā -pārējie.

Londonā viennozīmīgi populārākais sporta veids ir futbols. Premjerlīgā piedalās 6 futbola klubi no Londonas: Arsenal F.C., Chelsea, Fulham, Charlton Athletic, Tottenham Hotspur un West Ham United. Zemākajās līgās spēlē vēl seši futbola klubi: Barnet, Brentford, Crystal Palace, Leyton Orient, Millwall un Queens Park Rangers. Ir arī vairāki futbola klubi, kuri nespēlē Anglijas augstākajās futbola divīzijās.

[izmainīt šo sadaļu] Teniss

Londonā notiek arī prestižais Vimbldonas tenisa čempionāts.

[izmainīt šo sadaļu] Transports

Londonas simbols - Routemaster autobuss

[izmainīt šo sadaļu] Metro

Londonā ir pasaulē lielākā un vecākā metro sistēma - tā tika atklāta 1863. gadā. Pašlaik Londonas metro sistēmā ir 274 darbojošas stacijas. Londonas metro sistēmā ir 12 līnijas, kuru kopgarums ir 408 kilometri. Pašlaik Londonas metro sistēma tiek paplašināta un plānots, ka ap 2011. gadu pilsētā darbosies vēl 12 jaunas stacijas. Šis ir iespējams vieglākais un ātrākais veids kā pārvietoties pa Londonas centru.

[izmainīt šo sadaļu] Autobusi

Londonā ir aptuveni 700 autobusu maršruti, kuri katru dienu apkalpo aptuveni 6 miljonus pasažieru. Senāk par Londonas simbolu bija kļuvis Routemaster autobuss, bet laika gaitā no 2003. līdz 2005. gadam to no aprites izņēma un pašlaik Londonā šādi autobusi kursē tikai 9. un 15. maršrutā.

[izmainīt šo sadaļu] Aviosatiksme

Londonā ir 6 lidostas, no kurām lielākā ir Hītrovas lidosta, tā ir arī lielākā lidosta Eiropā. Vēl Londonā ir Getvikas lidosta, Stanstedas lidosta, Lutonas lidosta, Pilsētas lidosta un Biginhilas lidosta, kura gan pagaidām pasažieru pārvadājumus neveic. Pilsētai tuvākā ir Pilsētas Lidosta, kura no pilsētas centra atrodas aptuveni 10 kilometru attālumā.

[izmainīt šo sadaļu] Cilvēki

Skatīt Londonā dzimušo uzskaitījumu.

[izmainīt šo sadaļu] Skatīt arī

Vikikrātuvē ir pieejami multimediju faili par šo tēmu. Skat.:Londona

• Londonā dzimušo uzskaitījums
• Londonas Hītrovas Lidosta
• Londonas sastrēgumu maksa
• Sv. Pāvila katedrāle
• The Crystal Palace

s • d • r 1974–1996 ←    Anglijas grāfistes   → pašlaik Bedfordšīra • Bekingemšīra • Bērkšīra • Bristole • Češīra • Darema • Dārbišīra • Devona • Dorseta • Eseksa • Glosteršīra • Hārtfordšīra • Hempšīra • Herefordšīra • Īstsaseksa • Jorkšīras Īstraidinga • Kambrija • Kembridžšīra • Kenta • Kornvola • Lankašīra • Lesteršīra • Lielā Mančestra • Linkolnšīra • Londona • Mersisaida • Norfolka • Nortamberlenda • Northemptonšīra • Nortjorkšīra • Notingemšīra • Oksfordšīra • Ratlenda • Safolka • Sareja • Sautjorkšīra • Sitija • Somerseta • Stefordšīra • Šropšīra • Taina un Vīra • Vaita • Vestjorkšīra • Vestmidlenda • Vestsaseksa • Viltšīra • Vorikšīra • Vusteršīra