Krievu valoda

Krievu valoda
Русский язык Russkij jazyk

Izruna:

IPA: [ˈruskʲɪj jɐˈzɨk]

Valodu lieto:

Krievija, Ukraina, Baltkrievija, Moldova, Baltija, Aizkaukāzs, Vidusāzija, Izraēla, ASV, Ķīna, Mongolija, un krievu diaspora citur pasaulē.

Runātāju skaits:

Dzimtā valoda: ap 164 milj.
Otrā valoda: ap 114 million (2006)^[1]
total: 300 - 350 million

Reitings:

8 (dzimtā val.)

Valodu saime:

Indoeiropiešu
Slāvu
Austrumslāvu
Krievu valoda

Rakstība:

Kirilica (krievu ortogrāfija)

Oficiālais statuss

Oficiālā valoda:

Krievija

Baltkrievija
Gruzija (Abhāzija un Dienvidosetija)
Kazahstāna
Kirgizstāna
Moldova (Gagauzija un Piedņestra)
Turkmenistāna
Ukraina (Krima)

Apvienoto Nāciju Organizācija
Neatkarīgo Valstu Sadraudzība (darba val.)
IAEA

Regulators:

Krievijas Zinātņu akadēmijas Krievu valodas institūts^[2]

Valodas kodi

ISO 639-1:

ru

ISO 639-2:

rus

ISO 639-3:

rus

Krievu valodas izplatības areāls.

Piezīme: Šī lapa var saturēt IPA fonētiskās rakstzīmes unikodā.

Krievu valoda (русский язык; russkij jazyk) ir teritoriāli ļoti plaši izplatīta Eirāzijas kontinentā, un ir skaitliski lielākā no slāvu valodām. Krievu valoda pieder indoeiropiešu valodu saimei. Slāvu valodu grupā krievu valoda ir viena no trim šobrīd dzīvajām austrumslāvu apakšgrupas valodām - pārējās divas ir baltkrievu un ukraiņu. Rakstu pieminekļi austrumslāvu valodās pastāv kopš 10. gadsimta. Krievu valoda saglabā austrumslāvu valodām raksturīgo sintētiski-fleksīvo struktūru un slāvu valodām kopīgu vārdu krājumu, tomēr mūsdienu krievu valodā ir liels daudzums aizgūtu vārdu un zinātnisku terminu. Krievu valoda ir viena no ANO darba valodām.

[izmainīt šo sadaļu] Alfabēts