Albāņu valoda

Albāņu valoda Shqip
Izruna:	IPA: [ʃcip]
Valodu lieto:	Albānija, Kosova, Maķedonija, Serbija, Grieķija, Melnkalne, Itālija
Reģions:	Balkāni, Dienvideiropa
Runātāju skaits:	9 milj.
Valodu saime:	Indoeiropiešu Albāņu valoda
Rakstība:	Latīņu alfabēts (albāņu ortogrāfija)
Oficiālais statuss
Oficiālā valoda:	Albānija Kosova Maķedonija Minoritātes valoda: Serbija Melnkalne Itālija
Regulators:	nav oficiāla regulatora
Valodas kodi
ISO 639-1:	`sq`
ISO 639-2:	`alb (B)`	`sqi (T)`
ISO 639-3:	dažādi: `sqi` — Albāņu valoda `aln` — Gegu `aae` — Arberešu `aat` — Arvanitika `als` — Tosku
Piezīme: Šī lapa var saturēt IPA fonētiskās rakstzīmes unikodā.

Albāņu valoda (Gjuha shqipe [ˈɟuha ˈʃcipɛ]) ir izolēta indoeiropiešu saimes valoda, kurā runā lielākoties albāņi Balkānu dienvidrietumos. Galvenā valsts valoda Albānijā, Kosovā, viena no valsts valodām Maķedonijā un Melnkalnē. Albāņu valodā runā arī albāņu diaspora Grieķijā, Itālijā un citur pasaulē.

[izmainīt šo sadaļu] Bibliogrāfija

Encyclopædia Britannica, edition 15 (1985). Article: Albanian language
Huld, Martin E. Basic Albanian Etymologies. Columbus, OH: Slavica Publishers, 1984.
Mallory, J.P. and D.Q. Adams, Encyclopedia of Indo-European Culture. London: Fitzroy Dearborn, 1997.
Martin Camaj, Albanian Grammar, Otto Harrassowitz, Wiesbaden
Orel, Vladimir. A Concise Historical Grammar of the Albanian Language: Reconstruction of Proto-Albanian. Leiden: Brill, 2000.