1957

Šis raksts ir par 1957. gadu. Skaties nozīmju atdalīšanas lapu, lai uzzinātu par citām jēdziena 1957 nozīmēm.

1957. (MCMLVII) bija parastais gads, kas sākās otrdienā.

Starptautiskais ģeofiziskais gads (1957. gada 1. jūlijs – 1958. gada 31. decembris)

[izmainīt šo sadaļu] Notikumi

[izmainīt šo sadaļu] Janvāris

• 1. janvāris – Zārlande iekļāvās Vācijas Federatīvajā republikā (pēc Otrā Pasaules kara tā atradās Francijas pakļautībā).
• 3. janvāris – Hamilton Watch Company izlaida pirmo elektrisko pulksteni.
• 10. janvāris – Herolds Makmilmans kļuva par Apvienotās Karalistes premjerministru.
• 20. janvāris – Dvaits Eizenhauers tika ievēlēts par ASV prezidents uz otro termiņu.
• 22. janvāris – Izraēla atvilka savus spēkus no Sinajas pussalas (tā to iekaroja no Ēģipte kaujā 1956. gada 29. oktobrī).

[izmainīt šo sadaļu] Februāris

• 15. februāris – Andrejs Gromiko kļuva par PSRS ārlietu ministru.

[izmainīt šo sadaļu] Marts

Ganas karogs; pirmā valsts koloniālajā Āfrikā, kura ieguva neatkarību

• 6. marts – Apvienotās Karalistes kolonijas Zelta krasts un Britu Togolenda kļuva par neatkarīgu valsti Gana.
• 7. marts – ASV Kongress apstiprināja Eizenhauera doktrīnu.
• 8. marts – Ēģipte atvēra Suecas kanālu pēc Suecas krīzes.
• 14. marts – Indonēzijas prezidents Sukarno valstī izsludināja karastāvokli.
• 25. marts – ar Romas līgumu tika dibināta Eiropas Ekonomiskā kopiena, kas bija Eiropas Savienības priekštece.

[izmainīt šo sadaļu] Aprīlis

• 1. aprīlis – Bundesvērā tika iesaukti pirmie jauniesaucamie.
• 9. aprīlis – Ēģipte Suecas kanālu atvēra pinvērtīgai kuģošanai.
• 12. aprīlis – Apvienotā karaliste paziņoja, ka Singapūra iegūs pašpārvaldi 1958. gada 1. janvārī.

[izmainīt šo sadaļu] Maijs

• 16. maijs – Pols-Anrī Spāks (Paul-Henri Spaak) kļuva par NATO ģenerālsekretāru.

[izmainīt šo sadaļu] Jūnijs

• 9. jūnijs – pirmoreiz tika sasniegta Broda smaile (8047 m), ko paveica austriešu ekspedīcija.

[izmainīt šo sadaļu] Jūlijs

• 25. jūlijs – Tunisija tika proklamēta par republiku, Habibs Burgiba kļuva pat Tunisijas pirmo prezidentu.
• 28. jūlijs – Maskavā sākās 6. Pasaules studentu un jaunatnes festivāls, pirmoreiz plašāk atverot PSRS ārvalstniekiem.
• 29. jūlijs – dibināta Starptautiskā atomenerģijas aģentūra.

[izmainīt šo sadaļu] Augusts

• 21. augusts:
  • ASV prezidents Dvaits Eizenhauers paziņoja par kodolizmēģinājumu iesaldēšānu uz 2 gadiem.
  • PSRS pirmais pasaulē sekmīgais starpkontinentālās ballistiskās raķetes R-7 starts. 26. augustā par to tika paziņots publiski.
• 31. augusts – Malajas Federācija pasludināja neatkarību no Apvienotās Karalistes; Tuanku Abduls Rahmans (Tuanku Abdul Rahman ibni Almarhum Tuanku Muhammad) kļuva par valsts pirmo vadītāju (vēlētu monarhu).

Septembris. Deviņi afoamerikāņi dodas uz Litlrokas vidusskolu kareivju aizsardzībā

[izmainīt šo sadaļu] Septembris

• 4. septembris – Arkanzasas gubernators Orvils Faubuss pavēlēja ASV Nacionālajai gvardei nodrošināt Litlrokas devītnieka (deviņu afroamerikāņu) neiekļūšanu Litlrokas vidusskolā.
• 21. septembris – Olavs V kļuva par Norvēģijas karali pēc Hokona VII nāves.
• 24. septembris – ASV prezidents Dvaits Eizenhauers nosūtīja federālās armijas karavīrus uz Arkanzasu, lai nodrošinātu drošu nokļūšanu Litlrokas vidusskolā Litlrokas devītniekam. Prezidents pārņēma federālā kontrolē Arkanzasas Nacionālo gvardi.

[izmainīt šo sadaļu] Oktobris

Pirmais Zemes mākslīgais pavadonis "Sputņik"

• 4. oktobris – PSRS palaida orbītā pirmo Zemes mākslīgo pavadoni (Sputņik-1).
• 23. oktobris – Maroka sāka iebrukumu Ifni.
• 27. oktobris – Dželals Bajars (Celal Bayar) tika atkārtoti ievelēts par Turcijas prezidentu.
• 31. oktobris – Japānas uzņēmums Toyota sāka eksportēt savas automašīnas uz ASV.

[izmainīt šo sadaļu] Novembris

• 1. novembris – ASV tika atklāts Mekino tilts (Mackinac Bridge), kas bija garākais pakarināmais tilts uz to brīdi. Tas savieno Mičiganas divas pussalas
• 3. novembris – PSRS tika palalaists otrais pavadonis Sputņik-2, kurā atradās pirmais dzīvnieks, kas nonācis kosmosā – suns Laika.
• 13. novembris – Gordons Gūlds (Gordon Gould) izgudroja lāzeru.

[izmainīt šo sadaļu] Decembris

• 6. decembris – Vanguard TV3: pirmais ASV mēģinājums palaist Zemes mākslīgo pavadoni, Vanguard raķete uzsprāga starta laukumā.
• 20. decembris – pirmais Boeing 707 aviolainera lidojums.

[izmainīt šo sadaļu] Dzimuši

• 10. marts – Osama bin Ladens, Sauda Arābijā dzimis arābu ekstrēmists.
• 29. marts – Maikls Formens (Michael Foreman), ASV kosmonauts
• 31. marts – Patriks Foresters (Patrick Graham Forrester), ASV kosmonauts.
• 2. maijs – Dominiks Gorijs (Dominic Lee Pudwill Gorie), ASV kosmonauts
• 19. jūnijs – Anna Linda (Anna Lindh), Zviedrijas politiķe (mirusi 2003.).
• 27. jūnijs – Georgijs Parvanovs (Георги Седефчов Първанов), Bulgārijas prezidents.
• 19. septembris – Ričards Linehens (Richard Michael Linnehan), ASV kosmonauts
• 21. oktobris – Volfgangs Keterle (Wolfgang Ketterle), vācu fiziķis, Nobela prēmijas laureāts.
• 19. decembris – Maikls Fosums (Michael E. Fossum) NASA kosmonauts
• 24. decembris – Hamids Karzajs (Hamid Karzai), Afganistānas prezidents.

[izmainīt šo sadaļu] Miruši

• 10. janvāris – Gabriela Mistrala (Gabriela Mistral), Čīles rakstniece, Nobela prēmijas laureāte (dzimusi 1889.).
• 1. februāris – Frīdrihs Pauluss (Friedrich Paulus), vācu feldmaršals (dzimis 1890.).
• 8. februāris – Valters Bote (Walther Bothe), vācu fiziķis, Nobela prēmijas laureāts (dzimis 1891.).
• 8. februāris – Džons fon Neimans (John von Neumann), Ungārijā dzimis matemātiķis (dzimis 1903.).
• 18. februāris – Henrijs Rasels (Henry Norris Russell), ASV astronoms (dzimis 1877.).
• 2. maijs. – Džozefs Makartijs (Joseph Raymond McCarthy), ASV politiķis (dzimis 1908.)
• 21. jūnijs – Johaness Štarks (Johannes Stark), vācu fiziķis, Nobela prēmijas laureāts (dzimis 1874.).
• 5. augusts – Hainrihs Vīlands (Heinrich Otto Wieland), vācu ķīmiķis, Nobela prēmijas laureāts (dzimis 1877.).
• 16. augusts – Ērvings Lengmīrs (Irving Langmuir), amerikāņu ķīmiķis, Nobela prēmijas laureāts (dzimis 1881.).
• 20. septembris – Žans Sibēliuss (Jean Sibelius), somu komponists (dzimis 1865.)
• 21. septembris – Hokons VII (Haakon VII), Norvēģijas karalis (dzimis 1872.)
• 26. oktobris – Gertija Kori (Gerty Cori), Austroungārijā dzimusi bioķīmiķe, Nobela prēmijas laureāte fizioloģijā vai medicīnā (dzimusi 1896.)
• 20. novembris – Mstislavs Dobužinskis (Мстислав Валерианович Добужинский), krievu grafiķis, gleznotājs (dzimis 1875.)